subornatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of subōrnō.

Participle

subōrnātus m (feminine subōrnāta, neuter subōrnātum); first/second declension

  1. provided
  2. incited; suborned

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative subōrnātus subōrnāta subōrnātum subōrnātī subōrnātae subōrnāta
Genitive subōrnātī subōrnātae subōrnātī subōrnātōrum subōrnātārum subōrnātōrum
Dative subōrnātō subōrnātae subōrnātō subōrnātīs subōrnātīs subōrnātīs
Accusative subōrnātum subōrnātam subōrnātum subōrnātōs subōrnātās subōrnāta
Ablative subōrnātō subōrnātā subōrnātō subōrnātīs subōrnātīs subōrnātīs
Vocative subōrnāte subōrnāta subōrnātum subōrnātī subōrnātae subōrnāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.