transmigrans
Latin
Etymology
Present participle of trānsmigrō.
Participle
trānsmigrāns m, f, n (genitive trānsmigrantis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | trānsmigrāns | trānsmigrāns | trānsmigrantēs | trānsmigrantia | |
| Genitive | trānsmigrantis | trānsmigrantis | trānsmigrantium | trānsmigrantium | |
| Dative | trānsmigrantī | trānsmigrantī | trānsmigrantibus | trānsmigrantibus | |
| Accusative | trānsmigrantem | trānsmigrāns | trānsmigrantēs, trānsmigrantīs | trānsmigrantia | |
| Ablative | trānsmigrante, trānsmigrantī1 | trānsmigrante, trānsmigrantī1 | trānsmigrantibus | trānsmigrantibus | |
| Vocative | trānsmigrāns | trānsmigrāns | trānsmigrantēs | trānsmigrantia | |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.