tripartitus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /tri.parˈtiː.tus/, [t̪rɪpärˈt̪iːt̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /tri.parˈti.tus/, [t̪ripärˈt̪iːt̪us]
Adjective
tripartītus (feminine tripartīta, neuter tripartītum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | tripartītus | tripartīta | tripartītum | tripartītī | tripartītae | tripartīta | |
| Genitive | tripartītī | tripartītae | tripartītī | tripartītōrum | tripartītārum | tripartītōrum | |
| Dative | tripartītō | tripartītō | tripartītīs | ||||
| Accusative | tripartītum | tripartītam | tripartītum | tripartītōs | tripartītās | tripartīta | |
| Ablative | tripartītō | tripartītā | tripartītō | tripartītīs | |||
| Vocative | tripartīte | tripartīta | tripartītum | tripartītī | tripartītae | tripartīta | |
References
- “tripartitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- tripartitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.