vājprātīgs

From vājprāts (“insanity”) +‎ -īgs (with vājprāts from vājš (“weak”) +‎ prāts (“mind”)).

vājprātīgs (definite vājprātīgais, comparative vājprātīgāks, superlative visvājprātīgākais, adverb vājprātīgi)

1. crazy, mad, insane (having serious mental disorders)

   Žanis Katlaps uzskatīja, ka Hamlets izliekas par vājprātigu ― Žanis Katlaps believed that Hamlet pretended to be mad

   mans krusttēvs, krītot tukšā kuģa rūmē, iedragāja galvaskausu; kopš tā laika viņš palika vājprātīgs, nekā vairs nesaprot, tikai smejas un raud ― my godfather damaged his skull (by) falling into an empty ship hold; since that time he became crazy, he no longer understands anything, he only laughs and cries

   motociklus puiši dzen kā vājprātīgie, līdz nonāk slimnīcā ― the boys drive motorcycles like madmen, till they get into hospital

2. crazy, mad, insane (expressing such features)

   vājprātīgi smiekli ― crazy laughs

   vājprātīgs skatiens ― crazy look, stare

3. (figuratively) crazy, mad, insane (unreasonable, not fitting accepted norms)

   Bet tagad nolika kaut kas pilnīgi nesaprotams, vienkārši vājprātīgs ― But now something completely incomprehensible happened, (something) simply insane

• ārprātīgs
• neprātīgs
• traks

• vājprātīgums

• vājprāts
• vājprātība