variegaturus

Latin

Etymology

Future active participle of variegō.

Participle

variegātūrus m (feminine variegātūra, neuter variegātūrum); first/second declension

  1. about to variegate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative variegātūrus variegātūra variegātūrum variegātūrī variegātūrae variegātūra
Genitive variegātūrī variegātūrae variegātūrī variegātūrōrum variegātūrārum variegātūrōrum
Dative variegātūrō variegātūrō variegātūrīs
Accusative variegātūrum variegātūram variegātūrum variegātūrōs variegātūrās variegātūra
Ablative variegātūrō variegātūrā variegātūrō variegātūrīs
Vocative variegātūre variegātūra variegātūrum variegātūrī variegātūrae variegātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.