veragus

Latin

Etymology

From Vulgar Latin *vērācus, from Classical vērāx with a change in adjective class. Attested in a Carolingian document from 770 CE.[1]

Pronunciation
  • (Early Gallo-Romance) IPA(key): /βeˈɾaːɡos/

Adjective

vērāgus (feminine vērāga, neuter vērāgum); first/second-declension adjective (Early Medieval Latin)

  1. true

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative vērāgus vērāga vērāgum vērāgī vērāgae vērāga
Genitive vērāgī vērāgae vērāgī vērāgōrum vērāgārum vērāgōrum
Dative vērāgō vērāgō vērāgīs
Accusative vērāgum vērāgam vērāgum vērāgōs vērāgās vērāga
Ablative vērāgō vērāgā vērāgō vērāgīs
Vocative vērāge vērāga vērāgum vērāgī vērāgae vērāga

Descendants
  • Franco-Provençal: vrê, veré, verai
    Valdôtain: vrèi
  • Old French: verai (see there for further descendants)

References
  1. Walther von Wartburg (1928–2002), “*vērācus”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch (in German), volume 14: U–Z, page 274
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.