vitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of vītō (“avoid”).

Participle

vītātūrus m (feminine vītātūra, neuter vītātūrum); first/second declension

  1. about to avoid
  2. about to shun

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative vītātūrus vītātūra vītātūrum vītātūrī vītātūrae vītātūra
Genitive vītātūrī vītātūrae vītātūrī vītātūrōrum vītātūrārum vītātūrōrum
Dative vītātūrō vītātūrae vītātūrō vītātūrīs vītātūrīs vītātūrīs
Accusative vītātūrum vītātūram vītātūrum vītātūrōs vītātūrās vītātūra
Ablative vītātūrō vītātūrā vītātūrō vītātūrīs vītātūrīs vītātūrīs
Vocative vītātūre vītātūra vītātūrum vītātūrī vītātūrae vītātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.