vitiatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of vitiō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vitiātus | vitiāta | vitiātum | vitiātī | vitiātae | vitiāta | |
| Genitive | vitiātī | vitiātae | vitiātī | vitiātōrum | vitiātārum | vitiātōrum | |
| Dative | vitiātō | vitiātae | vitiātō | vitiātīs | vitiātīs | vitiātīs | |
| Accusative | vitiātum | vitiātam | vitiātum | vitiātōs | vitiātās | vitiāta | |
| Ablative | vitiātō | vitiātā | vitiātō | vitiātīs | vitiātīs | vitiātīs | |
| Vocative | vitiāte | vitiāta | vitiātum | vitiātī | vitiātae | vitiāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.