accusativus cognatus
Latin
Alternative forms
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ak.kuː.saːˈtiː.wus koɡˈnaː.tus/, [ak.kuː.saːˈtiː.wʊs kɔŋˈnaː.tʊs]
Noun
accūsātīvus cognātus m (genitive accūsātīvī cognātī); second declension
- (grammar) cognate accusative (object of kindred sense or derivation)
Declension
Second declension.
Second declension.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominative | accūsātīvus cognātus | accūsātīvī cognātī |
Genitive | accūsātīvī cognātī | accūsātīvōrum cognātōrum |
Dative | accūsātīvō cognātō | accūsātīvīs cognātīs |
Accusative | accūsātīvum cognātum | accūsātīvōs cognātōs |
Ablative | accūsātīvō cognātō | accūsātīvīs cognātīs |
Vocative | accūsātīve cognāte | accūsātīvī cognātī |
Descendants
- English: cognate accusative (calque)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.