accusativus cognatus

Latin

Alternative forms

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ak.kuː.saːˈtiː.wus koɡˈnaː.tus/, [ak.kuː.saːˈtiː.wʊs kɔŋˈnaː.tʊs]

Noun

accūsātīvus cognātus m (genitive accūsātīvī cognātī); second declension

  1. (grammar) cognate accusative (object of kindred sense or derivation)

Declension

Second declension.
Second declension.

Case Singular Plural
Nominative accūsātīvus cognātus accūsātīvī cognātī
Genitive accūsātīvī cognātī accūsātīvōrum cognātōrum
Dative accūsātīvō cognātō accūsātīvīs cognātīs
Accusative accūsātīvum cognātum accūsātīvōs cognātōs
Ablative accūsātīvō cognātō accūsātīvīs cognātīs
Vocative accūsātīve cognāte accūsātīvī cognātī

Descendants

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.