delego

See also: delegó and delegò

Catalan

Verb

delego

  1. first-person singular present indicative form of delegar

Italian

Verb

delego

  1. first-person singular present indicative of delegare

Latin

Etymology

From dē- +‎ lēgō (“send”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deːˈleː.ɡoː/, [d̪eːˈɫ̪eːɡoː]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /deˈle.ɡo/, [d̪eˈlɛːɡo]

Verb

dēlēgō (present infinitive dēlēgāre, perfect active dēlēgāvī, supine dēlēgātum); first conjugation

  1. I send, assign, dispatch, delegate
    Synonyms: dēsignō, assignō, mandō, dēmandō, tribuō, īnstituō, impertiō, elēgō, lēgō, appōnō, prōdō, cōnsociō, ōrdinō, distribuō, attribuō, discrībō, addīcō
  2. I confide, entrust
  3. I lay, impose upon
  4. I attribute, ascribe to

Conjugation
   Conjugation of dēlēgō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlēgō dēlēgās dēlēgat dēlēgāmus dēlēgātis dēlēgant
imperfect dēlēgābam dēlēgābās dēlēgābat dēlēgābāmus dēlēgābātis dēlēgābant
future dēlēgābō dēlēgābis dēlēgābit dēlēgābimus dēlēgābitis dēlēgābunt
perfect dēlēgāvī dēlēgāvistī dēlēgāvit dēlēgāvimus dēlēgāvistis dēlēgāvērunt,
dēlēgāvēre
pluperfect dēlēgāveram dēlēgāverās dēlēgāverat dēlēgāverāmus dēlēgāverātis dēlēgāverant
future perfect dēlēgāverō dēlēgāveris dēlēgāverit dēlēgāverimus dēlēgāveritis dēlēgāverint
passive present dēlēgor dēlēgāris,
dēlēgāre		 dēlēgātur dēlēgāmur dēlēgāminī dēlēgantur
imperfect dēlēgābar dēlēgābāris,
dēlēgābāre		 dēlēgābātur dēlēgābāmur dēlēgābāminī dēlēgābantur
future dēlēgābor dēlēgāberis,
dēlēgābere		 dēlēgābitur dēlēgābimur dēlēgābiminī dēlēgābuntur
perfect dēlēgātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlēgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlēgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlēgem dēlēgēs dēlēget dēlēgēmus dēlēgētis dēlēgent
imperfect dēlēgārem dēlēgārēs dēlēgāret dēlēgārēmus dēlēgārētis dēlēgārent
perfect dēlēgāverim dēlēgāverīs dēlēgāverit dēlēgāverīmus dēlēgāverītis dēlēgāverint
pluperfect dēlēgāvissem dēlēgāvissēs dēlēgāvisset dēlēgāvissēmus dēlēgāvissētis dēlēgāvissent
passive present dēlēger dēlēgēris,
dēlēgēre		 dēlēgētur dēlēgēmur dēlēgēminī dēlēgentur
imperfect dēlēgārer dēlēgārēris,
dēlēgārēre		 dēlēgārētur dēlēgārēmur dēlēgārēminī dēlēgārentur
perfect dēlēgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlēgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlēgā — — dēlēgāte —
future — dēlēgātō dēlēgātō — dēlēgātōte dēlēgantō
passive present — dēlēgāre — — dēlēgāminī —
future — dēlēgātor dēlēgātor — — dēlēgantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlēgāre dēlēgāvisse dēlēgātūrum esse dēlēgārī dēlēgātum esse dēlēgātum īrī
participles dēlēgāns — dēlēgātūrus — dēlēgātus dēlēgandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlēgandī dēlēgandō dēlēgandum dēlēgandō dēlēgātum dēlēgātū

Descendants

References
  • “delego”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “delego”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • delego in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette

Portuguese

Pronunciation
 
  • (Brazil) IPA(key): /deˈlɛ.ɡu/
    • (Southern Brazil) IPA(key): /deˈlɛ.ɡo/
  • (Portugal) IPA(key): /dɨˈlɛ.ɡu/ [dɨˈlɛ.ɣu]

  • Rhymes: -ɛɡu
  • Hyphenation: de‧le‧go

Verb

delego

  1. first-person singular present indicative of delegar

Spanish

Verb

delego

  1. first-person singular present indicative of delegar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.