gratuitus

Latin

Etymology

From grātia (“favor”), from grātus (“showing favor”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ɡraː.tuˈiː.tus/, [ɡräːt̪uˈiːt̪ʊs̠]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /ɡra.tuˈi.tus/, [ɡrät̪uˈiːt̪us]

Adjective

grātuītus (feminine grātuīta, neuter grātuītum, adverb grātuītō); first/second-declension adjective

  1. freely given, free, gratuitous
  2. vain, fruitless, futile
    Synonyms: ingratus, infelix, irritus
    Antonyms: opportūnus, commodus, habilis, idōneus, conveniēns, ūtilis, ūtēnsilis, aptus, habilis, salūber, ūtibilis

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative grātuītus grātuīta grātuītum grātuītī grātuītae grātuīta
Genitive grātuītī grātuītae grātuītī grātuītōrum grātuītārum grātuītōrum
Dative grātuītō grātuītō grātuītīs
Accusative grātuītum grātuītam grātuītum grātuītōs grātuītās grātuīta
Ablative grātuītō grātuītā grātuītō grātuītīs
Vocative grātuīte grātuīta grātuītum grātuītī grātuītae grātuīta

Derived terms

Descendants

References
  • “gratuitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • gratuitus in Enrico Olivetti, editor (2003-2023) Dizionario Latino, Olivetti Media Communication
  • “gratuitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • gratuitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.