liecināt

Latvian

Etymology

With -ināt suffix. This etymology is incomplete. You can help Wiktionary by elaborating on the origins of this term.

Verb

liecināt (tr., 3rd conj., pres. liecinu, liecini, liecina, past liecināju)

  1. to attest to, to bear witness to, to testify to
  2. to indicate, to show
    Synonyms: demonstrēt, norādīt, rādīt

Conjugation
conjugation of liecināt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es liecinu liecināju liecināšu —
2nd pers. sg. tu liecini liecināji liecināsi liecini
3rd pers. sg. viņš, viņa liecina liecināja liecinās lai liecina
1st pers. pl. mēs liecinām liecinājām liecināsim liecināsim
2nd pers. pl. jūs liecināt liecinājāt liecināsiet,
liecināsit		 lieciniet
3rd pers. pl. viņi, viņas liecina liecināja liecinās lai liecina
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present liecinot Present Active 1 (Adj.) liecinošs
Past esot liecinājis Present Active 2 (Adv.) liecinādams
Future liecināšot Present Active 3 (Adv.) liecinot
Imperative lai liecinot Present Active 4 (Obj.) liecinām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active liecinājis
Present liecinātu Present Passive liecināms
Past būtu liecinājis Past Passive liecināts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāliecina Infinitive (nenoteiksme) liecināt
Conjunctive 1 esot jāliecina Negative Infinitive neliecināt
Conjunctive 2 jāliecinot Verbal noun liecināšana

Derived terms
  • apliecināt
  • liecinieks, lieciniece
  • liecība

Further reading
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.