delecto

Interlingua

Noun

delecto (plural delectos)

  1. delight

Latin

Etymology 1

Frequentative of dēliciō, or else from dē- +‎ lactō.

Verb

dēlectō (present infinitive dēlectāre, perfect active dēlectāvī, supine dēlectātum); first conjugation

  1. I delight, charm, please
    Synonyms: fruor, congrātulor, exhilarō, iuvō
Conjugation
   Conjugation of dēlectō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlectō dēlectās dēlectat dēlectāmus dēlectātis dēlectant
imperfect dēlectābam dēlectābās dēlectābat dēlectābāmus dēlectābātis dēlectābant
future dēlectābō dēlectābis dēlectābit dēlectābimus dēlectābitis dēlectābunt
perfect dēlectāvī dēlectāvistī dēlectāvit dēlectāvimus dēlectāvistis dēlectāvērunt,
dēlectāvēre
pluperfect dēlectāveram dēlectāverās dēlectāverat dēlectāverāmus dēlectāverātis dēlectāverant
future perfect dēlectāverō dēlectāveris dēlectāverit dēlectāverimus dēlectāveritis dēlectāverint
passive present dēlector dēlectāris,
dēlectāre		 dēlectātur dēlectāmur dēlectāminī dēlectantur
imperfect dēlectābar dēlectābāris,
dēlectābāre		 dēlectābātur dēlectābāmur dēlectābāminī dēlectābantur
future dēlectābor dēlectāberis,
dēlectābere		 dēlectābitur dēlectābimur dēlectābiminī dēlectābuntur
perfect dēlectātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlectātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlectātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlectem dēlectēs dēlectet dēlectēmus dēlectētis dēlectent
imperfect dēlectārem dēlectārēs dēlectāret dēlectārēmus dēlectārētis dēlectārent
perfect dēlectāverim dēlectāverīs dēlectāverit dēlectāverīmus dēlectāverītis dēlectāverint
pluperfect dēlectāvissem dēlectāvissēs dēlectāvisset dēlectāvissēmus dēlectāvissētis dēlectāvissent
passive present dēlecter dēlectēris,
dēlectēre		 dēlectētur dēlectēmur dēlectēminī dēlectentur
imperfect dēlectārer dēlectārēris,
dēlectārēre		 dēlectārētur dēlectārēmur dēlectārēminī dēlectārentur
perfect dēlectātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlectātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlectā — — dēlectāte —
future — dēlectātō dēlectātō — dēlectātōte dēlectantō
passive present — dēlectāre — — dēlectāminī —
future — dēlectātor dēlectātor — — dēlectantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlectāre dēlectāvisse dēlectātūrum esse dēlectārī dēlectātum esse dēlectātum īrī
participles dēlectāns — dēlectātūrus — dēlectātus dēlectandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlectandī dēlectandō dēlectandum dēlectandō dēlectātum dēlectātū
Derived terms
Descendants

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Participle

dēlēctō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of dēlēctus

References
  • “delecto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “delecto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • delecto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
  • Carl Meißner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to have no taste for the fine arts: abhorrere ab artibus (opp. delectari artibus)
    • to take pleasure in a thing: delectari aliqua re
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.