mānīt

See also: manit, manīt, and maŋit

Latvian

Verb

mānīt (tr., 3rd conj., pres. mānu, māni, māna, past mānīju)

  1. to deceive
  2. to cheat
  3. to delude
  4. to hoodwink
  5. to trick
  6. to fool
  7. to fake to
  8. to spoof

Conjugation
conjugation of mānīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es mānu mānīju mānīšu —
2nd pers. sg. tu māni mānīji mānīsi māni
3rd pers. sg. viņš, viņa māna mānīja mānīs lai māna
1st pers. pl. mēs mānām mānījām mānīsim mānīsim
2nd pers. pl. jūs mānāt mānījāt mānīsiet,
mānīsit		 māniet
3rd pers. pl. viņi, viņas māna mānīja mānīs lai māna
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present mānot Present Active 1 (Adj.) mānošs
Past esot mānījis Present Active 2 (Adv.) mānīdams
Future mānīšot Present Active 3 (Adv.) mānot
Imperative lai mānot Present Active 4 (Obj.) mānām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active mānījis
Present mānītu Present Passive mānāms
Past būtu mānījis Past Passive mānīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāmāna Infinitive (nenoteiksme) mānīt
Conjunctive 1 esot jāmāna Negative Infinitive nemānīt
Conjunctive 2 jāmānot Verbal noun mānīšana

Synonyms
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.