perceno

Latin

Etymology

From per- +‎ cēnō (“I dine”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /perˈkeː.noː/, [pɛrˈkeːnoː]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /perˈt͡ʃe.no/, [pɛrˈt͡ʃɛːnɔ]

Verb

percēnō (present infinitive percēnāre, perfect active percēnāvī, supine percēnātum); first conjugation

  1. I dine well, completely

Conjugation
   Conjugation of percēnō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present percēnō percēnās percēnat percēnāmus percēnātis percēnant
imperfect percēnābam percēnābās percēnābat percēnābāmus percēnābātis percēnābant
future percēnābō percēnābis percēnābit percēnābimus percēnābitis percēnābunt
perfect percēnāvī percēnāvistī, percēnāstī1 percēnāvit percēnāvimus percēnāvistis, percēnāstis1 percēnāvērunt, percēnāvēre
pluperfect percēnāveram percēnāverās percēnāverat percēnāverāmus percēnāverātis percēnāverant
future perfect percēnāverō percēnāveris percēnāverit percēnāverimus percēnāveritis percēnāverint
passive present percēnor percēnāris, percēnāre percēnātur percēnāmur percēnāminī percēnantur
imperfect percēnābar percēnābāris, percēnābāre percēnābātur percēnābāmur percēnābāminī percēnābantur
future percēnābor percēnāberis, percēnābere percēnābitur percēnābimur percēnābiminī percēnābuntur
perfect percēnātus + present active indicative of sum
pluperfect percēnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect percēnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present percēnem percēnēs percēnet percēnēmus percēnētis percēnent
imperfect percēnārem percēnārēs percēnāret percēnārēmus percēnārētis percēnārent
perfect percēnāverim percēnāverīs percēnāverit percēnāverīmus percēnāverītis percēnāverint
pluperfect percēnāvissem, percēnāssem1 percēnāvissēs, percēnāssēs1 percēnāvisset, percēnāsset1 percēnāvissēmus, percēnāssēmus1 percēnāvissētis, percēnāssētis1 percēnāvissent, percēnāssent1
passive present percēner percēnēris, percēnēre percēnētur percēnēmur percēnēminī percēnentur
imperfect percēnārer percēnārēris, percēnārēre percēnārētur percēnārēmur percēnārēminī percēnārentur
perfect percēnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect percēnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — percēnā — — percēnāte —
future — percēnātō percēnātō — percēnātōte percēnantō
passive present — percēnāre — — percēnāminī —
future — percēnātor percēnātor — — percēnantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives percēnāre percēnāvisse, percēnāsse1 percēnātūrum esse percēnārī percēnātum esse percēnātum īrī
participles percēnāns — percēnātūrus — percēnātus percēnandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
percēnandī percēnandō percēnandum percēnandō percēnātum percēnātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

References
  • perceno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.