persulto

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /perˈsul.toː/, [pɛrˈs̠ʊɫ̪t̪oː]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /perˈsul.to/, [perˈsul̪t̪o]

Verb

persultō (present infinitive persultāre, perfect active persultāvī, supine persultātum); first conjugation

  1. I leap, skip or prance about

Conjugation
   Conjugation of persultō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present persultō persultās persultat persultāmus persultātis persultant
imperfect persultābam persultābās persultābat persultābāmus persultābātis persultābant
future persultābō persultābis persultābit persultābimus persultābitis persultābunt
perfect persultāvī persultāvistī persultāvit persultāvimus persultāvistis persultāvērunt,
persultāvēre
pluperfect persultāveram persultāverās persultāverat persultāverāmus persultāverātis persultāverant
future perfect persultāverō persultāveris persultāverit persultāverimus persultāveritis persultāverint
passive present persultor persultāris,
persultāre		 persultātur persultāmur persultāminī persultantur
imperfect persultābar persultābāris,
persultābāre		 persultābātur persultābāmur persultābāminī persultābantur
future persultābor persultāberis,
persultābere		 persultābitur persultābimur persultābiminī persultābuntur
perfect persultātus + present active indicative of sum
pluperfect persultātus + imperfect active indicative of sum
future perfect persultātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present persultem persultēs persultet persultēmus persultētis persultent
imperfect persultārem persultārēs persultāret persultārēmus persultārētis persultārent
perfect persultāverim persultāverīs persultāverit persultāverīmus persultāverītis persultāverint
pluperfect persultāvissem persultāvissēs persultāvisset persultāvissēmus persultāvissētis persultāvissent
passive present persulter persultēris,
persultēre		 persultētur persultēmur persultēminī persultentur
imperfect persultārer persultārēris,
persultārēre		 persultārētur persultārēmur persultārēminī persultārentur
perfect persultātus + present active subjunctive of sum
pluperfect persultātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — persultā — — persultāte —
future — persultātō persultātō — persultātōte persultantō
passive present — persultāre — — persultāminī —
future — persultātor persultātor — — persultantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives persultāre persultāvisse persultātūrum esse persultārī persultātum esse persultātum īrī
participles persultāns — persultātūrus — persultātus persultandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
persultandī persultandō persultandum persultandō persultātum persultātū

References
  • “persulto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “persulto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • persulto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.