abiuro

See also: abiurò

Italian

Verb

abiuro

  1. first-person singular present indicative of abiurare

Latin

Etymology

From ab- (“from, away from”) +‎ iūro (“swear or take an oath”), from iūs (“law, right, duty”).

Pronunciation

Verb

abiūrō (present infinitive abiūrāre, perfect active abiūrāvī, supine abiūrātum); first conjugation

  1. I deny on oath, abjure.

Conjugation
   Conjugation of abiūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present abiūrō abiūrās abiūrat abiūrāmus abiūrātis abiūrant
imperfect abiūrābam abiūrābās abiūrābat abiūrābāmus abiūrābātis abiūrābant
future abiūrābō abiūrābis abiūrābit abiūrābimus abiūrābitis abiūrābunt
perfect abiūrāvī abiūrāvistī abiūrāvit abiūrāvimus abiūrāvistis abiūrāvērunt,
abiūrāvēre
pluperfect abiūrāveram abiūrāverās abiūrāverat abiūrāverāmus abiūrāverātis abiūrāverant
future perfect abiūrāverō abiūrāveris abiūrāverit abiūrāverimus abiūrāveritis abiūrāverint
sigmatic future1 abiūrāssō abiūrāssis abiūrāssit abiūrāssimus abiūrāssitis abiūrāssint
passive present abiūror abiūrāris,
abiūrāre		 abiūrātur abiūrāmur abiūrāminī abiūrantur
imperfect abiūrābar abiūrābāris,
abiūrābāre		 abiūrābātur abiūrābāmur abiūrābāminī abiūrābantur
future abiūrābor abiūrāberis,
abiūrābere		 abiūrābitur abiūrābimur abiūrābiminī abiūrābuntur
perfect abiūrātus + present active indicative of sum
pluperfect abiūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect abiūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present abiūrem abiūrēs abiūret abiūrēmus abiūrētis abiūrent
imperfect abiūrārem abiūrārēs abiūrāret abiūrārēmus abiūrārētis abiūrārent
perfect abiūrāverim abiūrāverīs abiūrāverit abiūrāverīmus abiūrāverītis abiūrāverint
pluperfect abiūrāvissem abiūrāvissēs abiūrāvisset abiūrāvissēmus abiūrāvissētis abiūrāvissent
sigmatic aorist1 abiūrāssim abiūrāssīs abiūrāssīt abiūrāssīmus abiūrāssītis abiūrāssint
passive present abiūrer abiūrēris,
abiūrēre		 abiūrētur abiūrēmur abiūrēminī abiūrentur
imperfect abiūrārer abiūrārēris,
abiūrārēre		 abiūrārētur abiūrārēmur abiūrārēminī abiūrārentur
perfect abiūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect abiūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — abiūrā — — abiūrāte —
future — abiūrātō abiūrātō — abiūrātōte abiūrantō
passive present — abiūrāre — — abiūrāminī —
future — abiūrātor abiūrātor — — abiūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives abiūrāre abiūrāvisse abiūrātūrum esse abiūrārī abiūrātum esse abiūrātum īrī
participles abiūrāns — abiūrātūrus — abiūrātus abiūrandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
abiūrandī abiūrandō abiūrandum abiūrandō abiūrātum abiūrātū

1At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").

Derived terms

Descendants
  • Catalan: abjurar
  • English: abjure
  • French: abjurer
  • Galician: abxurar
  • Italian: abiurare
  • Portuguese: abjurar
  • Romanian: abjura
  • Spanish: abjurar

References
  • “abiuro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.