bistriatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /bis.triˈaː.tus/, [bɪs.trɪˈaː.tʊs]
Adjective
bistriātus (feminine bistriāta, neuter bistriātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | bistriātus | bistriāta | bistriātum | bistriātī | bistriātae | bistriāta | |
| Genitive | bistriātī | bistriātae | bistriātī | bistriātōrum | bistriātārum | bistriātōrum | |
| Dative | bistriātō | bistriātō | bistriātīs | ||||
| Accusative | bistriātum | bistriātam | bistriātum | bistriātōs | bistriātās | bistriāta | |
| Ablative | bistriātō | bistriātā | bistriātō | bistriātīs | |||
| Vocative | bistriāte | bistriāta | bistriātum | bistriātī | bistriātae | bistriāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.