incontaminatus

Latin

Etymology

From in- +‎ contāminātus.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /in.kon.taː.miˈnaː.tus/, [ɪŋkɔn̪t̪äːmɪˈnäːt̪ʊs̠]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /in.kon.ta.miˈna.tus/, [iŋkon̪t̪ämiˈnäːt̪us]

Adjective

incontāminātus (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum); first/second-declension adjective

  1. uncontaminated
  2. undefiled, pure

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative incontāminātus incontāmināta incontāminātum incontāminātī incontāminātae incontāmināta
Genitive incontāminātī incontāminātae incontāminātī incontāminātōrum incontāminātārum incontāminātōrum
Dative incontāminātō incontāminātō incontāminātīs
Accusative incontāminātum incontāminātam incontāminātum incontāminātōs incontāminātās incontāmināta
Ablative incontāminātō incontāminātā incontāminātō incontāminātīs
Vocative incontāmināte incontāmināta incontāminātum incontāminātī incontāminātae incontāmināta

References
  • “incontaminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “incontaminatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • incontaminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.