irrationalis
Latin
Etymology
From in- (“un-”) + ratiōnālis (“rational”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ir.ra.ti.oːˈnaː.lis/, [ɪrːät̪ioːˈnäːlʲɪs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /ir.rat.t͡si.oˈna.lis/, [irːät̪ː͡s̪ioˈnäːlis]
Declension
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | irratiōnālis | irratiōnāle | irratiōnālēs | irratiōnālia | |
| Genitive | irratiōnālis | irratiōnālium | |||
| Dative | irratiōnālī | irratiōnālibus | |||
| Accusative | irratiōnālem | irratiōnāle | irratiōnālēs irratiōnālīs |
irratiōnālia | |
| Ablative | irratiōnālī | irratiōnālibus | |||
| Vocative | irratiōnālis | irratiōnāle | irratiōnālēs | irratiōnālia | |
References
- “irrationalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- irrationalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.