locīt

Latvian

Verb

locīt (tr., 3rd conj., pres. loku, loki, loka, past locīju)

  1. to fold, to bend
  2. (grammar) to inflect, to decline, to conjugate

Conjugation
conjugation of locīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es loku locīju locīšu —
2nd pers. sg. tu loki locīji locīsi loki
3rd pers. sg. viņš, viņa loka locīja locīs lai loka
1st pers. pl. mēs lokām locījām locīsim locīsim
2nd pers. pl. jūs lokāt locījāt locīsiet,
locīsit		 lokiet
3rd pers. pl. viņi, viņas loka locīja locīs lai loka
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present lokot Present Active 1 (Adj.) lokošs
Past esot locījis Present Active 2 (Adv.) locīdams
Future locīšot Present Active 3 (Adv.) lokot
Imperative lai lokot Present Active 4 (Obj.) lokām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active locījis
Present locītu Present Passive lokāms
Past būtu locījis Past Passive locīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāloka Infinitive (nenoteiksme) locīt
Conjunctive 1 esot jāloka Negative Infinitive nelocīt
Conjunctive 2 jālokot Verbal noun locīšana

Derived terms
prefixed verbs:
  • aizlocīt
  • aplocīt
  • atlocīt
  • ielocīt
  • izlocīt
  • nolocīt
  • palocīt
  • pārlocīt
  • pielocīt
  • salocīt
  • uzlocīt
other derived terms:
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.