tenuistipitatus

Latin

Etymology

tenuis (“fine, slender, or thin”) +‎ stīpitātus (“possessing a stalk”)

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /te.nu.is.tiː.piˈtaː.tus/, [t̪ɛnuɪs̠t̪iːpɪˈt̪äːt̪ʊs̠]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /te.nu.is.ti.piˈta.tus/, [t̪enuist̪ipiˈt̪äːt̪us]

Adjective

tenuistīpitātus (feminine tenuistīpitāta, neuter tenuistīpitātum); first/second-declension adjective

  1. (New Latin, specific epithet) possessing a slender stalk

Usage notes
  • Used exclusively as a taxonomic epithet and thus normally in the nominative singular; other inflections may be theoretical or rarely found.

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative tenuistīpitātus tenuistīpitāta tenuistīpitātum tenuistīpitātī tenuistīpitātae tenuistīpitāta
Genitive tenuistīpitātī tenuistīpitātae tenuistīpitātī tenuistīpitātōrum tenuistīpitātārum tenuistīpitātōrum
Dative tenuistīpitātō tenuistīpitātō tenuistīpitātīs
Accusative tenuistīpitātum tenuistīpitātam tenuistīpitātum tenuistīpitātōs tenuistīpitātās tenuistīpitāta
Ablative tenuistīpitātō tenuistīpitātā tenuistīpitātō tenuistīpitātīs
Vocative tenuistīpitāte tenuistīpitāta tenuistīpitātum tenuistīpitātī tenuistīpitātae tenuistīpitāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.