vadīt

See also: vadit and vadít

Latvian

Etymology

Inherited from Proto-Balto-Slavic *wádīˀtei, from Proto-Indo-European *wodʰéyeti, from the root *wedʰ- (“to lead”).

Verb

vadīt (tr., 3rd conj., pres. vadu, vadi, vada, past vadīju)

  1. to lead, to conduct
  2. to drive

Conjugation
conjugation of vadīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es vadu vadīju vadīšu —
2nd pers. sg. tu vadi vadīji vadīsi vadi
3rd pers. sg. viņš, viņa vada vadīja vadīs lai vada
1st pers. pl. mēs vadām vadījām vadīsim vadīsim
2nd pers. pl. jūs vadāt vadījāt vadīsiet,
vadīsit		 vadiet
3rd pers. pl. viņi, viņas vada vadīja vadīs lai vada
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present vadot Present Active 1 (Adj.) vadošs
Past esot vadījis Present Active 2 (Adv.) vadīdams
Future vadīšot Present Active 3 (Adv.) vadot
Imperative lai vadot Present Active 4 (Obj.) vadām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active vadījis
Present vadītu Present Passive vadāms
Past būtu vadījis Past Passive vadīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāvada Infinitive (nenoteiksme) vadīt
Conjunctive 1 esot jāvada Negative Infinitive nevadīt
Conjunctive 2 jāvadot Verbal noun vadīšana

Derived terms
Prefixed verbs

See also

Further reading
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.