vilcēns
Latvian
    

Vilcēni
Etymology
    
From vilks (“wolf”) + -ēns (with k > c via palatalization).
Pronunciation
    
- Audio - (file) 
Noun
    
vilcēns m (1st declension)
Declension
    
Declension of vilcēns (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vilcēns | vilcēni | 
| accusative (akuzatīvs) | vilcēnu | vilcēnus | 
| genitive (ģenitīvs) | vilcēna | vilcēnu | 
| dative (datīvs) | vilcēnam | vilcēniem | 
| instrumental (instrumentālis) | vilcēnu | vilcēniem | 
| locative (lokatīvs) | vilcēnā | vilcēnos | 
| vocative (vokatīvs) | vilcēns | vilcēni | 
    This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.